Diena divpadsmitā. Apustulis Matejs. Motīvs mežāzis.

Jāsaprot, ka visam ir savs laiks. Pacietība ir daļa no šī laika. Ne viss atnāk uzreiz un tagad. Pagaidi. Nesteidzies. Nezaudē ticību, spēkus un pārliecību. 

Atceros, ka strādāju restorānā. Tas bija purvs, no kura nevarēju izrāpties. Gāju no intervijas uz interviju, bet kad atradu, sapratu, ka tas darbs ir smagāks, par ko restorānu. Es atkritu atpakaļ. Tad es saņēmu stipendiju un aizbraucu uz Ķīnu. Joprojām biju students. Mūžīgais students. Tad atgriezos, iemīlējos un atceros, ka svaigām acīm skatījos uz apkārtni, ka esmu pelnijis labāko. Stabilitāti. Vēlāk atradu lielisku darbu. Izveidoju karjeru. Izšķīros un gaidīju, kas būs nākamais. 

Kāpēc es šo stāstu? Jo atcerējos šodien, šo sajūtu, par padošanos. Šodien CSDD nenoliku braukšanas teorijas eksāmenu. Atcerējos, to sajūtu kā bija staigāt un neskaitāmām intervijām un nesaņemt, ko gribu. Šoreiz es rīkošos prātīgāk, jo stāvu uz pieredzes. Es būšu pacietīgs, visam ir savs laiks. 

12 dienu cikls beidzies. Katrai dienai sava mācība. Pieredze. 

Diena vienpadsmitā. Apustulis Jēkabs Alfeja dēls. Motīvs dvīņi.

Diena desmitā. Apustulis Jānis. Motīvs Lauva.

Šodien teoloģijas lekcijā stāstīja, ka Senajā Romā rakstīja ar lieliem burtiem un bez atstarpēm. Lasīt nozīmē, ka lasa skaļi, lai uztvertu domu un starp elpas vilcieniem varētu ieturēt pauzi. 125. gadā atrasta senākie bībeles fragmenti un tās ir tikai dažas rindiņas. 

Ticību var apskatīt trijās formās. Credere aliqual. Ticēt, ka ir. Cerdere alicui. Uzticēties. Credere in Deum. Ticēt Dievam.  Kopā viņas ir viena, bet tik dažādas. 

Diena devitā. Apustulis Tadejs. Motīvs ūdensvīrs.

Šodien šķirstīju instagrammu ieraudzīju šo bildi un apstulbu.

Briedis ir mans spēka dzīvnieks šamaniskajā tradīcijā un rītā es dodos uz LU uz teoloģijas lekciju. Starpcitu, tur būs referāts par 12 apustuļiem. Vēljoprojām brīnos, ka dzīve ir pilna ar zīmēm, mazām lauzkām no lielā spoguļa, kuru mēs salasām kopā, lai redzētu savu atspulgu. Vēl Dievam ir laba humora izjūta, dažreiz melnā humora.

Diena astotā. Apustulis Pēteris. Motīvs Auns.

Apustulis Pēteris esot licis akmeni pirmajam namam. Tik daudz laika pagājis un Tevi atcerās. Katrs uzceļ savu templi. Katra darbi ir viņa stiprā pils. Es neko nepaņemšu līdzi, viss satrūdēs. Mana mašīna, māja, augstskolas diploms. "Paej nost no Saules," iespējams kādā paralēlā universā Diogēns saka Lielajam Aleksandram, kad tas nāca viņu apciemot mucā, kurā Dogēns dzīvoja, piedāvājot visas pasaules bagātības.

Saule uz viesiem spīd vienādi, lai kāds Tu arī būtu. Kāda beznosacījuma mīlestība. Man vēl tik daudz, ko mācīties.

Diena septītā. Apustulis Filips. Motīvs Jaunava.

Apustulis Filips esot gribējis redzēt Tēvu, Jēzus teica, ka tu to redzi caur viņu. Kas skata Jēzu, skata Tēvu. Kas par pašpārliecību. Tu esi sākums un beigas. Visam.

Šodien dzirdēju, ka mamma nosauc bērnu par rasbainieku, bērns saka: "Mani nedrīkst tā saukt!" Kāda pašpārliecinātība. Viņam varēja būt kādi 4 gadi.

Diena sestā. Apustulis Bartolomejs. Motivs Svari.

Naktī sapņoju, ka palieku pa nakti spoku pārņemtā mājā. Kur tie kā veļi ierodas un stājas mums līdzās starp dzīvajiem. Un mēs no tiem briesmīgi baidāmies.

Nosver mani, es esmu bez svara. Es sveru smagāk par vissmagāko akmens gabalu un tajā pašā laikā es esmu viegls kā gaiss, plūstošs kā strauts un straujšs kā vējš, neatlaidīgs kā ūdens piliens pret klinti, esmu spēks un es esmu miers. Mans vārds ir mīlestība. Tā plūst Tevī kā asinis, savienojot visu ķermeni un pāri ķermenim uz zvaigznēm.

Bartolomejs esot ceļojis uz Indiju, iesējis kristietību Armēnijā. Viņš ir atstājis aiz sevis pēdas, viņam nebija nekā daudz tikai pārliecība. Ka caur viņu runā Patiesība. Mīlestība.

Diena piektā. Apustulis Toms. Motīvs Skorpions.

Jauna diena. Paskrēja ātri. Jauna pieredze.

Toms rakstīja savā apokrīfajā evaņģēlijā, ka nemeklējiet mani ne koka, ne akmens ēkās, jo manis tur nav. Paceliet akmeni un Jūs mani atradīsiet, pārcērtiet koku un es tur būšu. Jo Dieva valstība ir mūsos un mums apkārt. Ja vien šis būtu iekļauts kanonizētajos tekstos. Mēs visi būtu budisti.

Diena ceturtā. Apustulis Jūdas Iskariots. Motīvs zivis.

Pa dienu staigāju pa oglēm ar basām kājām. Kā to darīja ciltis pirms mums vai kristieši Grieķijā.

Alkšņu malka, tā pati uguns, kura kurināta sen atpakaļ. Tā visu atceras. 500 grādi pēc celsija.

Jūda nodeva Jēzu, viņš to pārdeva par 30 naudas gabaliem. Var būt tie simbolizē mēneša dienas. Un Jēzus ir saule, kas tiem iet cauri? Visiem 12 zodiakiem? Jūdas evaņģēlijā, tiek aprakstīts, ka Jēzus sarunājās pirs Svētā Vakarēdiena, pavēlot Jūdam viņu nodot. Lai piepildās pravietojums. Ne viss ļaunais, bez iedziļināšanās ir ļaunais. Nebūtu Jūdas, nebūtu Jēzus.

Šodien biju aizgājis uz B-burgeri, apēdu labi ceptu un treknu burgeru, pārtraucu svaigēšanu. Mērķis bija pieredze. To es turpinu. Zini, kāds bija mans rindas numurs pēc burgera?

Dzīvei vienmēr ir humora izjūta. 

Diena trešā. Apustulis Sīmanis. Motīvs vērsis.

No rīta mēs sarakstījāmies ar Andromēdu. Runājām par prāta projekcijām. Andromēdas skata punkts ir, ka otrs cilvēks ir Tavs spogulis. Kam es nepiekritu. Ja piemēram, es domāju, kritiski, es it kā projecēju Sevi uz otru. Vai arī, sakot, pasākums bija sūdīgas kvalitātes, neprofesionāls. Andromēda mudinātu meklēt atbildes Sevī, jo es it kā projecēju Sevi. Tam es nevaru nekādi piekrist. Andromēda beigās teica, ka iespītējies kā tāds auns. Es atbildēju, ka esmu vērsis.

Sīmanis Jēzu satika savās kāzās, kad Jēzus parādīja brīnumu, pārvēršot ūdeni vīnā. Sīmanis kļuva par mācekli. Kāzas ir simbols svētajai savienībai ar Dievu un vīns ir asins simbols, dzīvība. Viņš pameta māju uz sekoja savam Skolotājam. Sekoja savai pārliecībai. Es esmu zvaigžņotā debess, esmu zvaigzne, mūžīga un spīdoša Tavās krūtīs. Es biju sākumā un būšu beigās. es Satiku tavu senčus un satikšu tavus bērnus, es zinu Tavu vārdu, tavu svēto vārdu, Tu esi bezgalība. Mēs radījām kustību, paslēpām Dievu slāpēs, jo padzēries Dievu nesapratīs, kas celties, tas arī kritīs.

Diena otrā. Apustulis Andrejs. Motīvs Vēzis.

Šorīt mani pamodināja šaubas. Tās ienāca galvā kā neaicināti viesi, klejoja pa manu galvu un aicināja atmest šo ieceri par 12. dienām. "Tev to nevajag. Kas tās par muļķībām. Nekam nav jēgas." Šīs domas atnesa sausumu, izmisimu. Aicināja mani izdzēst ierakstus emuārā, sakot, vēl nav par vēlu šo izbegt un aizmirst. Tad vēl sajūta, ka meditācijas, cigun, visi šie garīgie meklējumi ir veltīgi. Tas ir fufelis. Mēs esam šeit, lai priecātos, bēdātos, baudītu, skumtu, lai piedzīvotu. Visi meklējumi ir smieklīgi. Šo sajūtu es paglabāšu.

Arī vēders es jūtu, ka ir brīvs no ēdiena, tas ir tik viegls, šķiet es plašāk elpoju. It kā tas ar katru elpu sava "paldies". Es esmu labākais draugs Sev, neviens Tevi nevar mīlēt tik stipri, kā Tu pats Sevi.Tu piedzimsti ar Sevi, ej vakaros gulēt ar Sevi, pamosties ar Sevi un nomirsi ar Sevi. Tu esi pats Sev. Kad tas ir sajusts, tad mīli otru kā Sevi pašu.

Apustulis Andrejs man saistās ar X veida krustu, pie kā viņš arī bija piesists kā vēsta leģendas. Vienāds krusts. Starp mīlestību uz Sevi un mīlestību uz otru ir vienādi attālumi.

Diena pirmā. Apustulis Jēkabs. Motīvs Strēlnieks.

Rīts sākās mierīgs, šķiet ugunīgs, šķita, ka prāts ir skaidrs un spēj ātri koncentrēties. Veikalā izmisīgi cilāju dārzeņus un dzirdēju, kā pie sevis saku: "šitā es neizdzīvošu, vajag kaut ko sātīgu, šitā nevar, nekas nesanāks." Kamēr sapratu, ka es sevi programmēju, skaidrā dienas laikā. Un neviens šis apgalvojums nav patiess. Tāda automātika.

Tramvajā sāku gandrīz raudāt, divas mazas meitenītes sarunājas. Viena saka otrai, Tu tā jocīgi šodien matemātikas stundā izrunāji skaitļus. Tad viņas turpina runāties par sporta somu, vai kādreiz ir pazudusi. Un tad tā viena pajautā, vai tu esi krievs? Un otra atbild, jā, bet nevienam klasē nesaki, dažiem latviešiem nepatīk krievi. Tad viņas sāka runāt par skaitļiem. Mazā sirdsapziņa visam lielajam tramvajam.

Vakarā aizgāju paskriet pa parku. Redzēju kā riet saule aiz mākoņiem, spīdošiem gaismas ceļiem. Daudzi bija iznākuši paskriet. Redzēju, ka kopā skrien tēvs ar dēlu. Tēvam varēja būt ap gadiem 65, dēlam pāri 40, viņi vēl sacentās, kurš ātrāk noskries gar pieminekli. Starp viņiem bija vesela mūžība, tik atšķirīgi.

Apustulis Jēkabs ir aizbildnis ceļotājiem, pravietis svētceļotājiem. Tas pavada, ja ceļš ir nezināms un šķiet draudīgs. Viņš pavada tos, kuri sāk iet.

Par pieredzi.

Šodien ejot uz jogu, sarakstījos ar Andromēdu (kādas meitenes iesauka) par ego dabu. Viņa man stāstīja, ka ego baidās un mūs patiesais Es ir bezbailīgs, es pie sevis domāju, ka to esmu lasījis, ka tā nav Tava pieredze. Tas ir uzrakstīts smukās ezotēriskās grāmatās, ko kāds guru ir pieredzējis un otrs, kurš stāvējis blakus uzrakstījis smukā grāmatā. Piemēram, Sokrāts neuzrakstīja nevienu grāmatu, Jēzus arī neaizrāvās ar rakstīšanu vai arī Sidharta Gautama Buda. Dalailama gan jau arī, ka neraksta, visu viņa vietā pieraksta. Tad jogas laikā, saprotu, ka man vajag savu pieredzi un ienāk galvā ideja 12. dienas, padzīvot svaigēšanā. Svaigēšana (raw food) nozīmē ēst tikai augļus, dārzeņus, riekstus un sēklas, neko, kas ir termiski apstrādāts. Viss svaigs kā no Zemes klēpja norauts. Manā gadījumā nopirkts Rimī. Es uzstādu mērķi, tas nav uz ilgu laiku, tīri reāli sasniedzams. Arī sagatavošos Teravādas Budisma biedrības 7 dienu klusēšanas retrītam 28.04.-04.05.

Plāns

Periods: 04.04.-16.04.

Uzdevumi: Saglabāt mieru. Pierakstīt domas, kuras kavē sasniegt mērķi. Būt iecietīgam pret Sevi. Atklāt Sevi, nevis mainīt Sevi. Iegūt brīvību, nevis cietumu. Smaidīt. Saglabāt līdzsvaru. Mīlestība nevis vardarbība pret Sevi. 

Mērķis: (To es nepubliskoju, tas ir katram savs)

Iespējamie šķēršļi: Darbā stress. Padošanās. Apkārtējo spiediens, ka tas ir bezjēdzīgi. Nogurums. 

Kā pārvarēt šķēršļus: Nomierināties darbā, atvilkt elpu, pateikt, ko domāju. Uzmundrināt Sevi, tās ir tikai 12. dienas. Kas ir Tavas 12. dienas? Pēc tam ēd visu, ko gribi līdz kapa malai. Apkārtējiem neko nestāstīt pateikt "Es saprotu, bet ejiet bekot." Silta vanna, izgulēšanās, masāžas.