Meditācija dzimtai.

Turpinu klausīties Guntas Jakobsones Helingera video ciklu par Helingera metodi youtubā. Vienā no video viņa sniedzu vienkāršu meditatīvu tekstu, ko var veltīt katram no savas dzimtas locekļiem:

"“Mīļo ____(tēti, mammu vai kāds cits), es tevi saucu, lūdzu nāc, Tu man esi vajadzīgs, jo Tu esi tas, bez kura manis nebūtu, Tu esi tas, kura dzīvība turpina ritēt manī. Nāc, es Tevi saucu kā Tavs _____, lai Tev iedotu to vietu,  kas Tev pienākas manā dzimtā.

Es cienu un godāju Tavu likteni, es cienu visu, ko Tev nācies dzīvē izturēt, es tam visam iedodu vietu savā sirdī. Lai, kas būtu noticis ar Tevi, tas ir Tavs stāsts. Es ar Tevi varu būt kopā arī dzīvojot savādāk. Dzīvojot brīvi, laimīgi, pārliecināti un droši. Jo tieši tā es vislabākajā veidā varu izpaust Tev pateicību.

Savu dzīvi es izmantošu vislabākajā veidā. Lai viss, ko tu esi izturējis nav veltīgi. Jo, kad es būšu patiesi laimīgs, es Tevi pieminēšu, un sūtīšu laimes sajūtu, tādā veidā parādot, ka bija jēga visam, ko tu izturēji. No šī brīža, es esmu ar Tevi kopā caur dzīvību un mīlestību. Un Tev, ____ ir vieta manā sirdī.

Tu esi manā dzimtā, Tava dzīvība un asinis plūst manī. Tu esi tas, bez kura manis nebūtu, tāpēc es Tev saku paldies. Un dodu vietu savā sirdī. Lai, kas būtu noticis, tas ir Tavs stāsts un es to atstāju ar Tevi. Es pieņemu šo iespēju, ko Tu man devi. Un apsolu, ka pateicībā par šo iespēju, es ar savu dzīvi izdarīšu kaut ko skaistu. Lai Tev būtu prieks. Jo ir kāds, kurš var baudīt dzīvi, priecāties par dzīvi un justies laimīgs."

Sirds Meditācija

Nesen kopā ar domubiedriem aizbraucām uz Pokaiņiem, kopīgām meditācijām un enerģijas uzņemšanai. Uz Baltā kalna Pokaiņos novadīju meditāciju dzimtai. Vēlāk sajutu, ka šī meditācija jāieraksta. Čenelingā palūdzu novadīt meditāciju dzimtai. Izskatījās, ka informācija tomēr nāca vairāk par sirds meditāciju un tikai nedaudz aizskarot dzimtas tēmu! 

Dzimtas mīlestības savienība ll.

Mani nebeidz pārsteigt,kā dzimta par sevi dod signālu- ko un kā man to sakārtot. Šodien omes un vestēva kāzu bilde bija nošķiebusies fotorāmitī. Es pie sevis jautāju, kāpēc tā ir nošķiebusies? Nav atbildes. Atceros, ka pirms divām nedēļām mammas un tēva kāzu bilde bija sašķiebusies, vēlāk to pielīmēju ar škoču, lai turās. Tagad es domāju, kapēc dzimtas rāmīti esmu salicis tikai senču kāzu bildes? Vienas kāzas. Tad es sajutu, ka vajag sakārtot senču (ienāk jauns vārds "senči", pirms tam tadu vārdu nelietoju, tas nozīme, ka dzimta saņēmusi savas dzimtas lomas un saslegusies kā struktūras vienība "senči"; tikko to sapratu) savienības jeb kāzu savienību. Es aizdedzu lielo baznīcas sveci un sāku ar mammu, redzu, ka viņai ir vāja, pelecīga enerģija un aiz muguras neplūst senču spēks, palūdzu omes vecākus, kuriem bija patiesa mīlestība sadoties rokā un sūtīt mīlestību savai meitai (manai omei) un zelta krāsa ieplūda no vecvecākiem omei un vēlāk lūdzu omei dalīties savā mīlestībā ar vīru un vēlāk ar savu meitu (manu mammu). Tāpat izdarīju pa tēva līniju. Beigās lūdzu sūtīt visas dzimtas mīlestību caur senčiem uz mani. Un es sajutu kā skrien skudriņas pa muguru, kā milzīgs spēks pūš pa muguru. Dzimtas spēks!