Sestdien praktizējām AOM mantras skaitīšanu. Visi uz acīm apsējām maskas un katrs savā elpas varēšanā izdziedājām AOM mantru. Noteikums bija veselu stundu skandēt, taču vienā mirklī mēs visi apklusām, it kā sarunājuši. Un sākām smieties. Smiekli pārņēma kupolmāju. Tad sākām otro reizi. Nākamie AOM bija maigāki un klusāki.
Vakarā dejojām transa dejas. Uzliku apsēju, Augu Sieva staigāja mums apkārt ar skaņu tumbu, kur skanēja ritmiska mūzika. Mūsu kājas sitās pret koka grīdu, katrs laida ārā Sevi kustībā. Atļāvu darīt ķermenim visu, atļāvu tam darīt jebkādu kustību. Tik daudzi izdvesa skaņas, trokšņus, smieklus. Pirmo reizi saklausīju, ka visi tik brīvi izpaužas. Pēc Transa dejām Augu Sieva ar Vikingu spēlēja bungas un daži varēja doties šamaniskajā ceļojumā. Maz ko atceros, jo skaņa mani rāva nost no kājām un ieslīgu vīziju jūrā starp apziņu un zemapziņu, izkāpu no šīs jūras sausā, jo neko neatcerējos. Tikai redzēju, ka Augu Sieva septembrī ir pārsteigta, ka gaida bērniņu. Redzēju viņas seju, tik pārsteigta.
(attēls no art-of-peace.info)
Nakts nolaidās vēsa un devos pie Pirtnieces uz namiņu gulēt. Kad ausa rīts, viņa devās uz savu nodarbību, ievīstīja mani savā biezajā segā kā kāposta tīteni. Atmodos saguris, ar miega badu galvā. Aizgāju uz Matt meditāciju un vēlāk sadalījāmies pa grupiņām, lai čenelingotu. Es čenelingoju kādu būtni, kas uzrauga mūsu galaktiku, viņas stāvs bija mērām kilometros. Viņiem uz planētas ir dzīvnieki, taču ne plēsēji, materiālas būtnes un plazmiskas. Viņiem ir zieds, kas saucās Apali, un viņi to smaržo, kaut arī tam nav smaržas, taču, ja pie tā kāds pienāk un saka, tas smaržo kā Dieva nektārs, tad Tu esi harmonijā ar Sevi un Likumu, taču, ja kādam tas smird, jāpaiet maliņā un jāapcer, kas noticis, ka tas smird un atkal jāatgriežas smaržot. Būtne iedeva mācību par atcerēšanos. Atceries, no kurienes Tu nāc un neviens ar Tevi neko nevarēs iesākt. Tu atceries savas mājas, Dieva elpu. To var atcerēties dabā, vērojot sauli, sajūtot emocijas no skaistuma sev apkārt. "Rītā izej pie jūras, vēro sauli, sarkanu austam, tā vēl briest. Dzirdi kā dzied putns. Smarža no meža nolaižas uz Taviem pleciem un kājas ieslīgst smiltīs. Elpo, jo tu tikko atcerējies."Atcerējies, ir tuvākais vārds šai dievišķajai emocijai, ka viss ir viens uz sekundi. (Kad šo rakstu skan dziesma ar vārdiem:"Teach me to fight, fight without war.. teach me to laught, laught in your way..") Otrs par "surogātiem" tie peld mums apkārt un pielīp, ka mušas pie mušpapīra. Un tad mēs atcerēšanos aizstājam ar surogātiem. Būtnei pie ēteriskā ķermeņa jeb kā viņa to nosauca idra, pielīp skrūvīte, tā to ierauga un saka:"Tev ir tiesības būt Visumā, taču mans dievišķais plāns nav saskaņā ar Tevi, dodies prom." Tad būtne nesaprata, kā mēs atļaujam šīm skrūvītēm (mūsu gadījumā surogātiem) iepeldēt tik dziļi mūsu būtības audeklā, ka mēs aizmirstam sevi un vispār jau tik ļoti pa vēlu, ka sāpes jūtām fiziski.
Visu čenelinga laiku man ritēja asaras, jo enerģija nāca no tik liela jaudīga avota, ka visu dienu spīdēju kā spuldzīte, kura tulīt izdegs. Kad svētdien aizbraucu Rīgu sajutu galvassāpes un durstīgu sajūtu vēderā. Pārāk daudz izlaudu sev cauri, ka izsita korķus.
