Ar Vikingu, Šamani, Pirtnieci un Bradātāju aizbraucām uz festivālu Būtība. Četras dienas pavadījām mežā pie likteņupes. Telti mēs uzcēlām zem Ievaskoka kalna galā, Ievaskoks jau bija izmeties ogās, atceros, ka kaimiņiene stāstīja, ka no šīm ogām Sibīrijā taisīja miltus, no kuriem cepa kūkas. Pie koka saknēm sadūru kājas pēdu, droši vien asiņu ziedojums zemei.
Pirmajā dienā smagi lija. Lietus nerimās visu nakti. Pirms rituāla mēs kaili ar Šamani un Pirtnieci izpeldējāmies upē. Pēc tam gājām pļavā pēc ziediem, lai ziedotu tos ugunij un rotātu telpu. Vakaru iesāka Dana Indāne ar tautasdziesmu dziedāšanu un Saulgriežu rituālu vadīja Jānis Fliks zem Lielās mājas nojumes.
Vēlāk meditēju pie samaņa Petras Dabrisius bungu spēles.
Otrā diena atnesa sauli. Daudzi žāvēja savas samirkušās mantas uz sētas stabiem. Paēdam brokastis un devos uz pirmo WorkShopu pie lietuviešu vargāna meistara Vjačeslava Lukjanova. Pirms festivāla biju nopircis mūzikas veikalā vargānu pa 7 EUR, kuru Slava nosauca par Zaparožecu, pabraukt var, bet tas nav Ferrari. Vargāniem ir savas notis- sol, do, si. Svarīga ir roku kustība kā spēlē, ir trīs kustības- pret vaigu, Jakutskas augšējais sitiens vai pie zoda norvēģu tvēriens. Pēc tvēriena seko ritms, kad ritms apgūts seko darbs ar elpu un diafragmu. Ar vaiga muskuļiem var ietekmēt vargāna skaņu. Vēlāk iegādājos Čatanga (хатангский район) rajona viena meistara taisītu vargānu ar si noti. Pēc vargāna sekoja vīriešu nodarbības par tantru pie Jura Bharganath Graves. Vēlāk Lielajā nojumes mājā ģitāru spēlēja tumšmatains panamietis Charlie Vas. Vakara rituālu vadīja ININi, atvēra telpu ar apache tabakas dūmiem, zīmēja uz mūsu vaigiem sakrālās zīmes. ININi uzvilka mana vaiga balto mālu ornamentus un iečukstēja ausī mana spēka vārdu. Vēlāk transa dejās spēlēja Kanisaifa grupa.
Trešā diena bija viss siltākā. Rishi pie upes vadīja bungu meistarklasi. Pēcpusdienā vēl paspēju uz Čigānu pirti, kuru vadīja pirtnieks. Pēc pusdienām atbrauca Šamanis no Peru- Alberto. Man palaimējās ar viņu parunāties par šamanismu, Icaro dziedājumiem, viņa ģimeni un ciematiņu. Divas vadošās ciltis ir Pucallpa un Tarapoto, kuras vada ajavaskas rituālus. Alberto avajaskā liek tikai divus augus, tā ir viņa ģimenes tradīcija. Pievakarā bija tradicionālie Līgo dziesmu danči un pašā vakarā Petras Dabrius uzlika Lielās bungas pie Daugavas un visus izbungoja kā vecus paklājus. Viņa bungas bija tik lielas, ka atgādināja Jupītera gongu. Pirmo reizi sajutu, ka spēka dzīvnieks dejo, kad Petras spēlēja.
Ceturtā diena. Mēs nogulējām brokastu laiku, tāpēc ēdām visi teltī. Ārā lija lietus mazām lāsēm un viss likās mierīgs un kluss. Vladislavs Kenga vadīja dzimšanas rituālu. Man interesanti likās viņa apzīmējums- pareizticīgais šamanis. Kā var šīs lietas apvienot? Vēlāk es arī piegāju pie Kengas un jautāju, kā Tu šo savieno? Izrādās viņš ilgu laiku dzīvoja klosterī, ap gadiem 50 izdomāja studēt psiholoģiju Sanktpēterburgā. Kenga saka: “Bībelē rakstīts, kur Dievs tur ir brīvība.” Viņš no kristietības paņem mācību par Dievu un lūgšanu, kā arī aizsardzību. Atdzimšanas rituāla, angliski Rebirthing-breathwork, es iekritu pārī ar Bridēju. Šis rituāls sastāv no četrām daļām un divām lomām. Lomas ir Māte un bērns un daļas- piedzimšana, cīņa par dzīvošanu, pie Mātes apskāvienos un pasaules iepazīšana. Es piedzemdēju Bradātāju, viņa negribēja pamest komfortablo, silto dzemdi, es viņai darīju sāpes, lai viņa dodas pasaulē. Tad es sapratu, ka cilvēki viens otram nodara sāpes aiz mīlestības.
Vēlāk bija beigu aplis un mēs devāmies mājās.
