Rīts sākās agri. Mēs cēlāmies 6:00 un sākām cigun praksi. Stāvējam 1.pakāpes kokā un vēlāk devāmies peldēties. Bijām kādi 40 cilvēku, daudzi bija manas mammas vecumā un tas man netraucēja, jo šo cilvēku apziņa bija tik jauna un vieda. Vakarā mēs devāmies melnajā pirtī.
No rīta agri cēlāmies un nodevāmies CiGun praksei. Stāvējām 2.pakāpes kokā. Vēlāk devāmies uz Sirdskalnu dziļi mežā izlaužot sev taku. Pļavā salasijām ziedus ugunskura rituālam.
Ugunskura rituālu vadīja Marcipāns. Viņš bija salicis kopā divas bērzu meijas, caur kurām mēs gājām uz ugunskuru un es ar Milu un vienu vīrieti spēlējām vargānus. Vēlāk dziedājām un ziedojām ugunij dāvanas. Likās, tik brīvi, ka mēs sanākam kopā, lai restaurētu tik senu tradīciju kā uguns rituāls, kopā ar dziesmām un smiekliem. Kādā brīdī lija lietus un mēs izmirkām, tad citā brīdi ugunskurs mūs atkal izžāvēja. Beigās palikām pie ugunskura ar Vikingu. Un Vikings izgrūstīja krastās ogles un kad spēlēju Tibetiešu bļodu Vikings gāja pāri nokaitētām oglēm, arī es pārgāju pāri. Biju aizmirsis kādu drosmi tas prasa. Kad acis netic, bet sirds saka ej.
No rīta mēs devāmies uz Bākūžu kalnu un stāvējām 3.pakāpes kokā, kurš priekš manis arī bija pats jaudīgākais. Vēlāk devāmies pie svētozola kādā pļavā, ietērpām viņu lielvārdes jostās un dejojām apkārt, dziedājām un meditējām. Šķita ārpus laika, mēs esam attgriezusies pagātnē, lai atjaunotu šo sakrālo ritmu ar cilvēku un dabu, ar prātu un dvēseli.
Biju paņēmis brīvu ceturtdienu un ar Pirtniece jau laicīgi izbraucām no Rīgas. Ceļš bija mierīgs un ātri jau atbraucām uz Lēdmani. Kupolmāja gulēja kā milzīgs zemes vēders, pilns jaunu atklājumu un mācību. Pirmajā vakarā mēs visi iepazināmies, kāda meitene atzinās Matam mīlestībā. Mēs visi smējāmies, vai nu par to, ka viņa ir pārāk atklāta vai traka. Man likās abi. Vakarā vadīju Spēka dzīvnieka meditāciju ar bungām. Biju satraucies, pamanīju, ka Matt smejās, tas mani izsita no sliedēm, tomēr turpināju. Pirmajā vakarā vadīt meditāciju ir liela drosme, jo daudzi cilvēki ir aizvērtu sirdi, pilni iekšējām bažām un līdzi paņemto stresu.
Nākamajā dienā Vēdu Tēvs vadīja hatha jogu. Mēs ēdām brokastis un vēlāk Linda vadīja meditāciju. Matt čenelingoja. Vakarā Šamane vadīja augu ceremoniju. Svētais augs bija BoBinSana. Šamaniskajā ceļojumā satiku auga garu, baltu sievieti, kura ietvērpa mani baltā kreklā un mēs dejojām mūžīgo deju. Pirms tam mēs iegājām milzīgā templī, kur pa spirāli uz debesīm lēnā solī pārvietojās dzīvnieki, un es tur stāvu mazs un aptveru šo skaistumu.
Pēc ceromijas mēs dejojām transa dejas. Ši dinamiskā prakse mani turpina pārsteigt, ar tās jaudu un mācību. Iegāju vieglā ritmā, tad straujākā un pie sevis jūtu vēlmi iekaukties, bet vislaik aizturu. Kautrējos, ko par mani padomās, es tāds nenopietns, tā nevar darīt. Un pieķēru pie domas, ka es sevi aizturu, ka es vēlos kaut ko darīt, bet prāts saka, Tu rīkojies nepareizi un pēkšņi iekšējā balss saka- Tu ilgi savu dvēseli aizturēsi? Un es iekaucos kā vilks un enerģija plūda no sirds uz debsīm, un es izgaudoju savu brīvību. Tad viss ritms kļuva mierīgs un es ļāvos meditācijai.
No rīta vadīju CiGun nodarbību, mana pirmā reize ar tik daudziem cilvēkiem. Vēlāk VēduTēvs stāstīja par skaitļiem un Vēdām. Visa mana būtība pretojās Vēdām, gribēju dumpoties pret karu vārdu. VēduTēvs stāstīja, par fizisko izskatu, pēc kura var saprst kāds cilvēks Tavā priekšā. Dumpojos, nepiekritu nevienam vārdam. Dumpojos klusām pie Sevis. Vakarā Linda spēlēja bļodas, šķiet iemigu un biju aizceļojis tālu projām. Vēlāk Linda atļāva visiem paspēlēt kristāla bļodas un Vikigs vienu no viņām saplēsa no skaņas vibrācijas.
No rīta izgulējos un izlaidu Hatha Jogu pie VēduTēva. Vēlāk bija lekcija par cēloņiem un sekām. Pēcpusdienā ar Šamani mēs izbungojām visus, kupolmājā bija karsts kā pirtī un durvis palika vaļā un man sapūta nervu pie lāpstiņām. Tas palika tik jūtīgs, it kā kāds grieztu ar nazi manu muguras lāpstiņu. Iespējams parāk dziļi gribēju ar bungām tīrīt citu cilvēku sirdis un to darīt nedrīkst. Kā manai CiGun skolotājai teica Dižais likteņu Skolotājs Yama, Tu nedrīksti jaukties citu sirdīs, katram savs smagums jānes, ja Tu jauksies, Tevi vienkārši pastums malā. Viņai teica, ka apturēs sirdi.
Mēs sakārtojām somas un devāmies uz Rīgu. Ceļš mūs mierīgi veda atpakaļ uz pilsētu.
