Roču piramīdas

       Ceļojums uz Roču piramīdām ir satikšanās ar sev tik pazīstamo gaismu. Mūs ieveda šajā svētnīcā caur trim lokiem. Pirmais ir sasveicināšanās, ka esam ienākuši. Otrais ir pa vidu, kur ejam dziļāk mežā. Pa ceļam saslēdzās čenelings. Skaidri jautājumi- kas tu esi? Ko Tu te meklē? Ar iekšējo redzi redzu lielu būtni un apkārt mazākas. Es sasveicinājos un saku, ka vēlu visu to labāko. Ka esam no šīs tautas un zemes. Pie trešā loka ieraugām divus ar sūnām apaugušus paugurus, kuri arī ir tautā saukti par Roču piramīdām. 

        Devos uz mazāko pauguru meditēt. Pats mežs, kur atrodas Roču piramīdas ir pilnībā kluss. Tikai dažas vārnas, tāpēc iepeldēt meditācija bija ļoti viegli. Sajutu lielu prieka pieplūdumu, man parādīja milzīgus vārtus, pa kuriem ieiet un iekšā viss bija balts. Un šajā baltumā pilns ar baltām būtnēm, kuras man uzlika ap kaklu tādu kā rotu un centās visādi apdāvināt ar rotām uz pirkstiem vai rokām. Es Ročiem atnesu trīs akmeņus, vienu no Pokaiņu meža. Pokaiņos toreiz vēl salasīju Raudenes jeb Majorāna tēju un meditējot uz Roču kalna nāca vārds Majorāns. Es sapratu, ka tas ir Skolotāja vārds, vai Viņš pats to ir sev izvēlējies. Tik interesanta sakritība. Visums darbojas savā noslēpumainā veidā. 

       Otrs ir lielāks paugurs, tur tās sajūtas bija savādākas, vairāk lidojuma sajūta un sēdēšana vienkārši bezdomu meditācijā.