22 dienas čenoju un rakstīju par katru Taro kārti. Šis ir neliels izvilkums.
Mags, saskarsme ar skolu. Ir visi nepieciešamie resursi, lai mācītos, lai iegūtu zināšanas par dzīvi, par dzīves lietām. Pārsvarā teatrāls pasākums. Kad savi resursi ir apzināti, var pamanīt, ka sevī ir kāds nedalāms veselums. Priesteriene, ko nevar iemācīties skolā. Šī intuīcija zina kā ir pareizi, kaut arī skolā māca savādāk. Šīs zināšanas ļauj rakstīt dziļus sacerējumus, radīt unikālus mākslas darbus. Tad ienāk auglības laiks, kad abus spēkus var izmantot dzīvē, gan racionālo prātu un dvēseles dziļumu. Imperatore ir šī spēka izpausme, to var redzēt, nevar saprast, no kurienes šis iekšējais starojums, daiļums, grācija. Kad ienāk Imperators, viņš novelk robežas, ievieš likumus, kārtību. Cikos celties, ar ko precēties, ar kuru tautu uzsākt karu, kuru aizstāvēt un kuru celt varas virsotnēs. Kārtībai, disciplīnai ir jābūt virzībai, bez garīgā aspekta tā ir tirānija, darbaholiķis, tāpēc Pāvests (Skolotājs) norāda uz virzības galamērķi, tiekšanos pēc Augstākā Es, pie Absolūta, norāda, ka ceļš vēl tikai sākas. Nedaudz ir iepazīts ceļinieks un apkārtējā Pasaule. Tā ir savienība ar Absolūto, kāzas ar savu Augstāko Apziņu vai nojausma par tās eksistenci. Mēs varam iepazīt šo pasauli ar otra cilvēka acīm, vai drīzāk ķermeni, mūsos ir dziņas, kuras alkst savu piepildījumu. Tie ir pirmie tauriņi vēderā.
Mīlnieki norāda uz procesu, tas dzimst sevī satiekot otru. Pirmā mīlestība, agri ziedi pavasarī, kuri atplaukuši un nenojauš, ka pirms nākamā saulrieta būs salna. Tomēr ceļš turpinās straujāk, ir aktīva darbība, virzība ir skaidra, jākustas, jaunekļa maksimālisms. Gatavs virzīt savu spēku kustībai. Kariete, ceļojumi, jauni apvāršņi, vai tad paliks vienā vietā? Jāceļo pa visu pasauli. Šīs pasaules likumiem arī kāds veic tiesu. Dažām valstīm ir robežas. Dažiem pārgalvīgiem notikumiem ir robežas. Dažiem cilvēkiem ir robežas. Vai Tu tiesā un nosodi kādu? Sāc pacelt savus spriedumus? Netiesā un netapsi tiesāts, tāds ir atminējums Taisnīgumam. Spriedums ir izpildīts un laiks pārdomām, ieiešana Sevī, pie savas gaismas. Šoreiz Vientuļnieks dodas kalnos, viņš atsakās arī no skaistām drēbēm, no visa materiālā, vienīgais atspēriena punkts ir viņa gudrība un iekšējā gaisma rāda ceļu. Arī šī ir daļa no ceļa posma. Kad vientulības saldme ir izsapņota, arī pasaule uzņem Tevi atpakaļ ar atplestām rokām. Fortūnas ratā Tu esi uzgriezts pašā augšā. Kāpēc viņam veicās? Ko viņš ir sapratis? Ar ko viņš baro savu laimes putnu? Tā atminējums ir brīvība, lai smaržotu ziedus, tos nevajag nogriezt un likt vāzes. Atkarība. Pasmaržo pļavas ziedus un atļauj tiem brīvību vējā. Mīli putnu dziesmas augstu kokos, nevis zelta būros savā pilī. Izturies pret otru kā pret ciemiņu šajā pasaulē. Ne Tu, ne viņš nav saimnieki. Arī veiksme var būt akla, tā var nākt un iet. Tāpēc Tev ir Tavs Spēks, kurš savalda lauvu, rada pēcnācējus. Tu atklāj konkurenci, sāc sevi salīdzināt ar citiem. Kurš tālāk aizleks, kura medaļa būs Tev ap kaklu? Zelta vai Sudraba, vai Bronzas. Kas notiks, ja man nebūs medaļas? Kad uzvaras ir izdzīvotas, vai dažas zaudētas, Tu vari sākt domāt, ka dzīve un cilvēki Tev ir parāda, ka Tev lietas pienākas un Tu esi dzīves upuris. Sevi pakāris komforta zaļā zarā un kļuvis par Pakārto. Odins nesa upuri, viņš izrāva kreiso aci, lai dzīvotu starp divām pasaulēm vienlaicīgi. Ar savu upuri, tas atnesa pasaulei rūnas. Kāds ir Tavs upuris? Ko Tu esi gatavs atnest Pasaulei? Ja tavs upuris ir savtīgs, kāp nost un dodies tālāk. Arī koki rudenī ir pakļauti tiem pašiem transformācijas procesiem, kuriem cilvēki. Tie nomet lapas, cilvēki savu ķermeni. Šķiet, ka tās ir beigas. Kādas beigas piedzīvo kāpurs? Ja tas ir pieķēries kāpura dzīvei, tas nevar aptvert tauriņa brīvo lidojumu debesīs. Citi redz kāpura nāvi, kamēr tikai daži tauriņa lidojumu. Nāve ir transformējošs spēks. Ko Tu esi gatavs atstāt, lai dotos tālāk?
Zelta vidusceļš ir saprast abas monētas puses un palikt līdzsvarā. Dusmas nav stāvoklis, kurā palikt pārāk ilgi un arī prieks var izsīkt, kas ir tas stāvoklis pa visu? Ko māca dzīve tieši Tev? Tas nebūs uzrakstīts biezās grāmatās. Tikai mazas norādes uz šo gudrību, to var atklāt tikai dzīvē. Nolaižoties dziļos ūdeņos un uzlidojot augstu debesīs. Mērenība māca līdzsvaru un sapratni. Bet tik patīkami ļauties kārdinājumam, tik saldas ir kūkas un vīns reibina prātu, nav jādomā par Mērenības līdzsvara atbildību. Velna ēna ir katrā. Var ļauties dejai, reibt no bagātības, nesaudzēt veselību, šaut uz pilnu klapi, ļauties baudām, ķermeniskām kaislēm, kā Mērenība varēja no Tevis noslēpt šādas baudas? Tev ir tik daudz velmju, cik zvaigžņu debesīs. Tu esi spoguļu labirintā, kur Tev ļauj domāt, ka esi Minotaurs kaut patiesībā Tevi upurēs. Tu domā, ka dzīres esi goda viesis. Tikai nenojaut, kas tās par dzīrēm un kas likts uz spēles. Arī sava tumšā puse ir jāiepazīst, lai tai varētu pateikt:” Es esmu savas dzīves saimnieks. Es uzņemos atbildību par savu dzīvi.” Cik augstu Tu vari uzbūvēt Torni? Kas notika ar Bābeles torni? Cilvēks iedomājās, ka var būt varenāks par Absolūtu. Iedomība var sasprāgt kā ziepju burbulis. Paša uzceltais kronis tiek ātri nogāzts un sagrauts. Šī transformācija ir citāda, jo ciešs uz pjedestāla uzceltais maldīgais ego. Kad ego drupas ir satriektas un jau aiz muguras.
Zvaigzne rādīs ceļu pie Sevis, pie saviem talantiem, kurus bija aizsedzis maldīgais tornis. Tie ir Tavi talanti, tiem nav vajadzība atzinība, tie stāv kaili Tavā priekšā, tie neprasa atzinības ķieģeļus Torņa būvniecībai. Tie netiecās izkonkurēt Absolūtu. Šos talantus tikai Tu spēj ieraudzīt un novērtēt, kā agra lakstīgala dzied dziesmu priekš sevis, bet klausās tik daudzi. Tev nekas nav jāslēpj vai jāizliekas, Tu esi kāds esi. Nekas nav jāpierāda. Apkārtējā pasaule var Tevi maldināt, Mēness ir debesīs, naktī draudzīgs mājas stūris var pārvērsties par spoku midzeni. Uz ko Tu vari paļauties? Saklausi savu intuīciju. Draugi un ne draugi ies garām. Apkārtējās pasaules ilūzija var izspēlēt sliktu joku. Apziņa ir sabiedrības pieradināta tā zina kultūru, labas manieres, bet Tavā būtībā arī gaudo vilks, spēcīgs zemapziņas pamats, dzīvnieciskie instinkti, nevaldāms spēks. Kas ir Tevī, kas stāv šiem abiem spēkiem pāri? Nāk rītausma ar Sauli, viss ir rotaļas, arī rituāli ir rotaļas, vienīgi bērni rotaļās pa īstam, ar visu savu būtību tie iet rotaļās un spēlē mājās, spēlē tēti vai māti, vai šamani, viss ir pa īstam bērna pasaulē, fantāzijai un smiekliem nav robežu. Vai Tevī dzīvo bērns? Bērns māca nepieķerties. Vienu rotaļu nomaina cita rotaļa. Smiekli un čalas paliek. Saule ir Jūsu Visuma centrā, kas ir Tavā Visuma centrā? Dāvā gaismu savam Visumam. Ko māca saule? Tā spīd visiem vienlīdzīgi, nešķirojot bagāto, nabagu vai zagli. Mājas sauc atpakaļ, Tiesa atgādina par dzimtas koku, Gaias režģi, kurā bija ienācis no tālajām pasaulēm. Kādas ir Tavas saknes? Vai Tu patiesi zini, no kurienes Tu nāc? Vai šī Zemes dzimta ir tava vienīgā ģimene? Laiks atcerēties. Kādas ir Tavas vērtības? Bagāža? Vai tās paliks dzimtas kokā un nodotas tālāk? Ir šī Pasaule un Aizsaule, vēl citas Pasaules. Ceļojums ir pabeigts? Vai tikai vēl sāksies? Tu vari sākt no nulles punkta, Āksts Tev to atļauj, tas dodas uz priekšu, skatās debesīs, jo zina, no kurienes nāk, apbruņojies ar intuīciju un gudrības pauniņu, tas gatavs lēcienam, kamēr citi redz dziļu aizu, viņš redz tālumu. Viss var sākties, jo nekas nav beidzies. Nekas nestāv uz vietas. Viss ir priekš Tevis. Esi drosmīgs.
