Pirts rituāls pie Dieviņa.

          Dieviņš mūs gaidīja pie guļbaļķu pirts maza ezera krastā. “Šis esot pirmais ezers Latvijā,” smejas Dieviņš, “jo ezera nosaukums ir Ezers.” Ar filosofi mēs novilkām drēbes un nolikām tās uz koka soliņa pirts priekštelpā. Dieviņš mūs atstāja, lai mēs izkarsējamies uz 20 min. Cauri stikla durvīm no pirts lāvas varēja redzēt ezeru Ezeru un Dieviņa vilka suni. Ezerā veda koka laipa un laipas galā liels dižakmens ezera ūdeņos. Pirms laipas auga divi vidēja vecuma ozoli, kā mēs izspriedām ar filosofi, un nedaudz tālāk arī divas liepas. Tāda Iņ un Jaņ ieeja ezera ūdeņos, droši vien simboliski. Izkarsējos pirtī un izgāju ārā apgulties zālē. Atnāca Dieviņš un pasauca Filosofi pirtī. Viņš izmasēja ķermeni ar sāls skrubi. Sāls smaržoja pēc krustnagliņām un kanēļa, klāt bija vīnogu kauliņu eļļa un daži citroneļļas pilieni. Apgūlos uz lāvas, Dieviņš uzlika vēsas un smaržīgas liepu slotiņas ap galvu, uzlika vienu roku starp lāpstiņām un otru uz astes kaula. Sajutu, kā mani iestumj tumšā telpā un mana būtība izstaro baltu gaismu. Pilnīga tumsa apkārt un es esmu kā gaisma. Vēlāk mēs to šķetinājām, ka tumsa ir materiālā pasaule un gaisma ir mūsu būtības esence. Jutu, ka sāls novelk visu nevajadzīgo, vecās atmiņas, pārdzīvojumus un dzīves mazos satraukumus. 

(photo by filosofe)

        Pēc tam Dieviņš lika nopeldēties ūdenī un visu noskalot. Tad sekoja pēršanās. Dieviņš meta ūdeni uz karstajiem akmeņiem un ar kļavas slotu vēzēja siltumu, kamēr ar bērza slotu maigi iepēra siltumu ādā. Slotiņas lapas maigi, tik tikko pieskarās ādai, tad atkal uzmeta ūdeni uz akmeņiem. Tad ar Dievinu gājām uz Ezeru. Dieviņš mani peldināja, viņš uzlika mani uz savām rokām un mierīgi turēja virs ūdens. Sajutu, ka lidoju, likās, ka viss griežas un nostājos taisni kājās, taču fiziski vislaik biju virs ūdens. Likās, ka peldu Visumā. Tad palika vēsāks un es atgriezos pie fiziskā ķermeņa. Nedaudz grūti bija izkāpt no ezera, jo reiba galva. Iegājām pirtī un Dieviņš aplēja ķermeni ar medu un to iemasēja ādā, atvēzējās ar kļavas slotu, lai siltums palīdz tam iesūkties ādā. Iedeva apēst greipfrūta gabaliņu, otru izspieda uz ādas. Jau bija satumsis, saule norietējusi. Uz pirts krāsns dzegas dega sveces un mēs ar filosofi ģērbāmies, lai dotos uz māju gulēt.