Jā, es izturēju. Palikām 14 cilvēki no 20. Sākām runāt pusdienās. Tik jocīgi, ka visi sākām runāt. Visi izskatās savādāk, kad runā. Joko, grib atstāt iespaidu, es arī, manas grimases mainās. Kāda sieviete man jautāja, vai sen jau meditēju? Atbildēju, ka sāku pagājušajā gadā klusēšanas retrītā. Viņa bija izbrīnīta, jo domāja, ka esmu jau ilgus gadus praktizēju. Teicu, tas tāpēc, ka nesmaidīju un zvanīju pa dienu prakšu zvanu. Daži aplī stāstīja, cik grūti, kad citi nesmaida retrīta laikā. Mēs smējāmies daudz. Salikām savas mantas mašīnās un 13:00 jau biju ceļā uz Rīgu.
Ko es atradu gudrības praksē?
- Ir tikai tagad, pamani Tu to vai nē.
- Domas ienāk un iziet, tās nav personīgas. Kad es sāku rīkoties uz to pamata, tās paliek personīgas.
- Kad domas dod nosaukums ārējiem objektiem, es tās nošķeļu no sevis. Tie vienkārši ir tagad.
- Mantra "Tagad ir tā kā ir."
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru