Šamaņa iniciācija

"Jaunas sievietes rituālā atdzimšana Tollo Serā Nepālā. Savas garīgās dzimšanas mirklī sieviete sēž uz platformas priedē, ko sauc par da suwa- dzīvības koks. Viņai ir aizsietas acis- tas ir bedzamais pārbaudījums viņas dotībām. Šamaņi, kas līdz šim pavadīja sievieti, atstāj viņu vienu un dodas uz krašņām dzirēm Iniciātu namā. Ja viņa nav nokritusi zemē, kad šamaņi atgriežas, viņai palīdz nokāpt lejāu un uzdod jautājumus par redzētām vīzijām." Pīrss Vitebskijs "Šamanisms"

Dzintarā iemigusi dvēseles daļiņa. Šamanisms.

Šovakar pie Janas Jozēnas, tieši pirms saulstāvjiem, devāmies šamaniskajā  dvēseles daļiņu atgūšanas ceļojumā. Ejot pa dzīvi mēs pazaudējam kādu daļiņu no sevis, piemēram, kad piedzīvojam šoku. Un dvēseles daļiņa aiziet dzīvot garu pasaulē. Ar sava spēka dzīvnieka palīdzību, mēs varam šo daļiņu integrēt atpakaļ sevī.

Jana spēlēja bungas un mēs devāmies ceļojumā. Ceļojuma laikā es atgriezos bērnībā. Es atgriezos tajā lakā, kad domāju, ka bērni dzimst paši no sevis, kā zobi mutē. Kad pirmo reizi redzēju "pieaugušo" filmu, biju maigi šokēts. Vai tiešām viss tā notiek? Tas bija brīdis, kad sagruva rozā, naivā bērnība.

Meklēju savu dvēseles daļiņu, kura tajā brīdī atdalījās. Es redzēju priežu koku, kuram uz mizas bija milzīga sveču lāse, tajā sveķu lāsē bija mazs bērniņš, kā vabolīte dzintarā. Es lūdzu šo bērnu iznākt laukā no sava drošā dārgakmeņa. Sveķi sāka kust un izleca laukā jauneklis, kurš lēkāja un rotaļājās, bet negribēja saplūst, viņš kā bērns aicināja mani rotaļāties un tad tikai būtu gatavs saplūst.

Otrs uzdevums, mums bija atgriezties bērnībā un sajust kādu steriotipu, kurš nāk līdzi. Es atcerējos mirkli bērnībā, kad mamma šūpoja mani šūpolēs un es dziedāju. Es nedomāju kategorijās, māte un bērns, es nedomāju, ka šī sieviete ir māte kādam. Es viņu uztvēru kā parastu sievieti un es pats kā neatkarība un dvēseliska vienība, kura nenokurienes nav nākusi un nekad nav dzimusi. Es atceros, to bērnības sajūtu, ka es šo sievieti (manu māti) it kā izklaidēju ar savu dziedāšanu. Tad mans steriotips, es varētu teikt, bija sociālās normas. Ka iemāca atdalīšanos un atkarību. Tu māte, es bērns. Māca pasauli kategorijās. Šī man ir skaista atmiņa, paldies, ka atgriezies pie manis, mans senais draugs.

Ceļojums uz Lietuvu.

Lietuvā kādā mežā, kāds vīrs izdomāja, ka nauda nav vērtība. Iespējams šis vīrs bija lasījis šo stāstu- kad Aleksandrs Lielais bija iekarojis visu antīkajā pasaulē zinamo pasauli, kāds Indijas valdnieks jautāja dižajam vadonim, ar kadam bagātībām viņš vēlās tikt apglabāts? Aleksandrs Lielais atbildējis, ka vēlās tikt iznests cauri savai mīļotajai pilsētai, ar atvērtu zārku un izkartām abām plaukstām uz debesīm. Ka viņš ir iekarojis visu pasauli, bet līdzi paņemt neko no visām bagātībām nevar.

Un kāds cits vīrs uzcēla kupola māju.

Kaut arī ir marta vidus, kupolmājā bija tik silti, lai varētu pameditēt. Varēja uzreiz iekrist bezdomu stāvoklī. Galvā nāca idejas, kā savā mājā Olainē bēniņu istabā izveidot meditācijas telpu.

Piepildijām pudeles ar avota ūdeni pie eņģeļa Gabriela skulptūras un devāmies tālāk.

Holodinamika.

          Nesen biju pie Egitas uz holodinamikas nometni. Kā viss ietekmē visu. Par veseluma sajušanu sevī un sev apkārt. Tie ir precīzākie vārdi, ko es varētu atrast. Egita jaudīgi caur sevi translē bioenerģiju, šķiet, ka viņa pieskaras katra dvēselei, satiek to kādā noslēpumainā vietā, kur apziņa nav bijusi spējīga piekļūt un iespīdina tur, viņai piešķirto gaismu. Man nāk vārdi "es tikai translēju, esmu pludiņš virs ūdens, kurš sajūt okeāna dziļumu." Fiziski es novēroju, ka viņas rokas paliek iesarkanas un vaigi paliek sārti un var sajust šo saslēguma jaudu. 

         Mēs izbraucām piektdienas vakarā no Rīgas. Šamanei bija paredzēts vadīt pirmo

meditāciju pie Egitas, bet Vikings stipri kavēja, kamēr mani, Ivetu un Olgu savāca

pilsētas centrā. Šamane bija maigi izsakoties pissed off, jo mēs jau kavējām pasākumu

un mašīnā bija jūtama spriedze. Atbraucām vēlā vakarā uz Vidzemes Retrītu centru.

Šamane izkvēpināja Palo Santo un mēs devāmies meditācijā ar bungu skaņām.

         Nākamās dienas rītā sākās darbs ar sevi. Katrs no dalībniekiem izstāstīja savu

problēmsituāciju, ar kuru bija atbraucis. Man šķita, jo vairāk es runāju, jo vairāk no

manis izveļas ārā un krīt lejā. Tikai stāstījuma beigās aptvēru, cik daudz es izstāstīju.

Pirmais, ar ko sākām bija izskārtojumi, kur dalībniekam sev apkārt vajadzēja izlikt cilvēkus- vienā

pusē tos, kuri sniedz spēku un pretī tos, kuri vājina. Viens uzstādījums aizņem

vairākas stundas. Laiks vienkārši paskrien garām. Vakarā mēs sadalījāmies pa pāriem

un katrs strādājām ar jūtutēliem (holodinamikas termins), kurus atradām izkārtojumos. Tie ir nospiedumi uz mūsu ķermeņa, kuriem ir kāds simbolisks izskats.

           Es ar Šamani biju vienā pārī. Mēs vairāk koncentrējāmies uz telpas iekārtošanu ar

svecēm un kvēpināšanu, ne tik daudz uz metodi.  Kad viens otram izpildījām šo

jūtutēla ceļojumu, mēs pieļāvām vienu kļūdu. Mēs šo jūtutēlu aizmetām. Kad

nonācām abi uz virtuvi, Egita uzreiz pamanīja, ka neesam pareizi izpildījuši

uzdevumu. ”Jums sejā nav tā spīduma,” Egita saka. Katru izprašņāja, ko un kā esam

darījuši. Un Egita konstatēja, ka mums abiem būs jāpaliek pēc stundām. Mēs ar

Šamani mūsu metodi nosaucām par “nahrenika”, atrodam problēmu, tad aizmeta un

nerisinām. Šo īpašību es piefiksēju pie sevis. Egita mūs atgrieza mani spēka vietā un

es atradu savu jūtutēlu. Ar to vajadzēja pastrādāt līdz tas transformējas un paliek

dzīvot manā spēka vietā. Atbrīvoto mīlestības enerģiju es sūtīju personām , kurām tā

bija nepieciešama. Dažiem to negribēju sūtīt, tur vēl jāpiestrādā. 

         Vakarā Esība (vīrietis, kurš spēlē kristāla bļodas) mums spēlēja meditatīvu kristālu bļodu mūziku.Meditācijas laikā dzirdēju, ka lejas stāvā sarunājas divi vīrieši. Padomāju, ka

atbraukuši vēl kādi dalībnieki uz nometni. Paskatījos uz Egitu un Šamani, ka viņas

ceļas kājas un dodas lejā. Vēlāk izrādījās, ka tur neviena nebija. Tā bija pirmā reize,

ka tik skaidri dzirdēju mirušos.

        Nākamajā rītā mēs Vikingam izlikām Helingera izkārtojumu par viņa ģimeni un attiecībām ar

draudzeni. Pat vērojot šos izkārtojumus, var atrast atbildes priekš sevis. Interesanti, ka

Olga izvēlējās Šamani un Vikingu par saviem vecākiem izkārtojumā. Jo viņi mašīnā

braucot uz pasākumu manāmi bija sakāpinājuši savas attiecības. Viss ir

saistīts. Man sajūta, ka Holodinamikā vairāk strādā ar konceptiem, nevis ar cilvēkiem.

        Vēlāk mēs atvadījāmies un ar mašīnu devāmies atpakaļ uz pilsētu. Dzīve turpinās,

atgriežamies, lai mācītos.