Pirmajā vakarā Linda stāstīja par savu pieredzi ar mirušajiem, kā notiek saziņa. Uz nometni bija atbraukuši daudzi, kuri bija izlasījuši Lindas un Intas grāmatu “Dvēseļu mājas”, droši vien gribēja redzēt Lindu dzīvē. Kāds jautāja, kas notiek ar dvēseli, kad tā pamet ķermeni. Stāstīja par mirušajiem, kuri ierodas pie Lindas neaicināti un vēlās, lai uzmeklē to dzīvos tuviniekus. Stāstīja, ka nesen bija satikusi pašnāvnieka dvēseli, ka šis process ir smags, jo nāk līdzi arī smakas un pašnāvnieka sajūtas.
No rīta Matīss vadīja chi nodarbības, kur mēs vadījām enerģiju caur ķermeni, sajutām Zemes un Debesu enerģijas ieplūšanu ķermenī. Vēlāk Linda vadīja “Es” meditāciju, kur atšķir savu enerģētiku no citu cilvēku. Kā palikt savā enerģētikā. Pastāstīja par apzinātības praksēm, cik tās ir svarīgas, ja vēlies atvērt sesto maņu. Kā būt klātesošam Vērotājam, sagaršot kā patiešām garšo ēdiens, vai smaržo mežs, būt mirklī. Pa dienu Matīss vadīja čenelinga apmācību. Kāds vīrietis jautāja par Ajavaskas auga ceremoniju. Un katrs nākamais jautājums papildināja tēmu par augu izmantošanu rituālos, par to enerģētiku. Ka Latvijā līdzīga zālīte varētu būt Nātre (iespējams piparmētra, vēl jāprecizē), to vāra uz lēnas, dzīvās uguns. Rituālā piedalās ar deju un vārdiem. Dziras vārītājs pats ieliek daļiņu no sevis. Izskanēja vēl vilkābeles augļi, no kuriem iegūst “nektarīnu” (bet par šo vēl nav precizēts). Vakarā Ilga vadīja augu ceremoniju, šoreiz augs bija vībotne. Vēlāk devāmies meditācijā, lai satiktu vībotnes garu. Ilga stāstīja, ka vībotni ievāc augošā mēnesī pa nakti. Šis augs saistīts ar sievišķo aspektu. Kā aizsardzības augu izmantoja Ķīnā, pie durvīm piekarot žāvētu vībotnes augu. Ceļinieki lika šo augu kurpēs, lai drošs ceļš. Vībotne strādā uz galvas centru, uz 6. čakru. Devāmies meditācijā. Meditācijā satiku vībotnes garu, tad rādīja lielus ūdens kritumus, mežus, Kosmosu ar zelta stīgām. Uz beigām balts briedis mani paņēma savā klēpī un uznesa uz piramīdas smailes, uz kādas planētas. Es sapratu, ka tur es mirstu, zem mana ķermeņa palika vībotnes lapas un pa zelta stīgu es pacēlos Kosmosā, caur piramīdas smaili.
Svētdien, Matīss vadīja čenelinga apmācības, sadalījāmies pa pāriem un katrs ieplūda savā informācijas laukā. Mēs ar Ilgu čenojām par Zemes tēmu- kā parādījušies augi uz Zemes? Pie manis atnāca informācija, ka agrāk varēja redzēt augu ēnas, tā bija auga informācija. Zināšanas par augiem mācīja īpašas būtnes. Tie bija cilvēkveidīgi, bet tiem nebija dvēseles kā no augšas, bet gan tos radīja Zemes apziņa. Mūsdienās tikai divi ir Āzijā, daži Dienvidamerikā. Parādīja cilti, ar kuru Ilgai ir inkarnētā atmiņa, šī cilts it kā dzīvoja, bet turpina dzīvot vienlaicīgi paralēlā pasaulē, jo nav nošķīruma par laiku. Vēlāk Linda pastāstīja par sestās maņas attīstību. Mēs visi centāmies nolasīt informāciju no otra cilvēka blakus, kādu ziedu viņš iedomājas un kādu dzīvnieku. Sieviete, ar ko es biju pārī, nolasīja manu mīļāko ziedu un dzīvnieku.
Vēlāk es vēl apciemoju savu draugu- veco dižozolu. Izbridu taku pie senā drauga, arī tagad rakstot jūtu viņa klātbūtni. Atspiedu muguru pret koka biezo mizu un ļāvos saplūst, ar koka enerģētiku. Kad atvēru acis redzēju, kā vējš nopūš sniegu no koka zariem un mazās sniegpārsliņas lidoja maigi man virsū. Sajutu vienotību ar dabu un koku.
