Mani nebeidz pārsteigt,kā dzimta par sevi dod signālu- ko un kā man to sakārtot. Šodien omes un vestēva kāzu bilde bija nošķiebusies fotorāmitī. Es pie sevis jautāju, kāpēc tā ir nošķiebusies? Nav atbildes. Atceros, ka pirms divām nedēļām mammas un tēva kāzu bilde bija sašķiebusies, vēlāk to pielīmēju ar škoču, lai turās. Tagad es domāju, kapēc dzimtas rāmīti esmu salicis tikai senču kāzu bildes? Vienas kāzas. Tad es sajutu, ka vajag sakārtot senču (ienāk jauns vārds "senči", pirms tam tadu vārdu nelietoju, tas nozīme, ka dzimta saņēmusi savas dzimtas lomas un saslegusies kā struktūras vienība "senči"; tikko to sapratu) savienības jeb kāzu savienību. Es aizdedzu lielo baznīcas sveci un sāku ar mammu, redzu, ka viņai ir vāja, pelecīga enerģija un aiz muguras neplūst senču spēks, palūdzu omes vecākus, kuriem bija patiesa mīlestība sadoties rokā un sūtīt mīlestību savai meitai (manai omei) un zelta krāsa ieplūda no vecvecākiem omei un vēlāk lūdzu omei dalīties savā mīlestībā ar vīru un vēlāk ar savu meitu (manu mammu). Tāpat izdarīju pa tēva līniju. Beigās lūdzu sūtīt visas dzimtas mīlestību caur senčiem uz mani. Un es sajutu kā skrien skudriņas pa muguru, kā milzīgs spēks pūš pa muguru. Dzimtas spēks!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru