"“Mīļo ____(tēti, mammu vai kāds cits), es tevi saucu, lūdzu nāc, Tu man esi vajadzīgs, jo Tu esi tas, bez kura manis nebūtu, Tu esi tas, kura dzīvība turpina ritēt manī. Nāc, es Tevi saucu kā Tavs _____, lai Tev iedotu to vietu, kas Tev pienākas manā dzimtā.
Es cienu un godāju Tavu likteni, es cienu visu, ko
Tev nācies dzīvē izturēt, es tam visam iedodu vietu savā sirdī. Lai, kas būtu
noticis ar Tevi, tas ir Tavs stāsts. Es ar Tevi varu būt kopā arī dzīvojot
savādāk. Dzīvojot brīvi, laimīgi, pārliecināti un droši. Jo tieši tā es vislabākajā
veidā varu izpaust Tev pateicību.
Savu dzīvi es izmantošu vislabākajā veidā. Lai viss,
ko tu esi izturējis nav veltīgi. Jo, kad es būšu patiesi laimīgs, es Tevi
pieminēšu, un sūtīšu laimes sajūtu, tādā veidā parādot, ka bija jēga visam, ko
tu izturēji. No šī brīža, es esmu ar Tevi kopā caur dzīvību un mīlestību. Un
Tev, ____ ir vieta manā sirdī.
Tu esi manā dzimtā, Tava dzīvība un asinis plūst
manī. Tu esi tas, bez kura manis nebūtu, tāpēc es Tev saku paldies. Un dodu
vietu savā sirdī. Lai, kas būtu noticis, tas ir Tavs stāsts un es to atstāju ar
Tevi. Es pieņemu šo iespēju, ko Tu man devi. Un apsolu, ka pateicībā par šo
iespēju, es ar savu dzīvi izdarīšu kaut ko skaistu. Lai Tev būtu prieks. Jo ir
kāds, kurš var baudīt dzīvi, priecāties par dzīvi un justies laimīgs."
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru