Diena trešā. Apustulis Sīmanis. Motīvs vērsis.

No rīta mēs sarakstījāmies ar Andromēdu. Runājām par prāta projekcijām. Andromēdas skata punkts ir, ka otrs cilvēks ir Tavs spogulis. Kam es nepiekritu. Ja piemēram, es domāju, kritiski, es it kā projecēju Sevi uz otru. Vai arī, sakot, pasākums bija sūdīgas kvalitātes, neprofesionāls. Andromēda mudinātu meklēt atbildes Sevī, jo es it kā projecēju Sevi. Tam es nevaru nekādi piekrist. Andromēda beigās teica, ka iespītējies kā tāds auns. Es atbildēju, ka esmu vērsis.

Sīmanis Jēzu satika savās kāzās, kad Jēzus parādīja brīnumu, pārvēršot ūdeni vīnā. Sīmanis kļuva par mācekli. Kāzas ir simbols svētajai savienībai ar Dievu un vīns ir asins simbols, dzīvība. Viņš pameta māju uz sekoja savam Skolotājam. Sekoja savai pārliecībai. Es esmu zvaigžņotā debess, esmu zvaigzne, mūžīga un spīdoša Tavās krūtīs. Es biju sākumā un būšu beigās. es Satiku tavu senčus un satikšu tavus bērnus, es zinu Tavu vārdu, tavu svēto vārdu, Tu esi bezgalība. Mēs radījām kustību, paslēpām Dievu slāpēs, jo padzēries Dievu nesapratīs, kas celties, tas arī kritīs.