Diena divpadsmitā. Apustulis Matejs. Motīvs mežāzis.

Jāsaprot, ka visam ir savs laiks. Pacietība ir daļa no šī laika. Ne viss atnāk uzreiz un tagad. Pagaidi. Nesteidzies. Nezaudē ticību, spēkus un pārliecību. 

Atceros, ka strādāju restorānā. Tas bija purvs, no kura nevarēju izrāpties. Gāju no intervijas uz interviju, bet kad atradu, sapratu, ka tas darbs ir smagāks, par ko restorānu. Es atkritu atpakaļ. Tad es saņēmu stipendiju un aizbraucu uz Ķīnu. Joprojām biju students. Mūžīgais students. Tad atgriezos, iemīlējos un atceros, ka svaigām acīm skatījos uz apkārtni, ka esmu pelnijis labāko. Stabilitāti. Vēlāk atradu lielisku darbu. Izveidoju karjeru. Izšķīros un gaidīju, kas būs nākamais. 

Kāpēc es šo stāstu? Jo atcerējos šodien, šo sajūtu, par padošanos. Šodien CSDD nenoliku braukšanas teorijas eksāmenu. Atcerējos, to sajūtu kā bija staigāt un neskaitāmām intervijām un nesaņemt, ko gribu. Šoreiz es rīkošos prātīgāk, jo stāvu uz pieredzes. Es būšu pacietīgs, visam ir savs laiks. 

12 dienu cikls beidzies. Katrai dienai sava mācība. Pieredze.