Diena sestā. Apustulis Bartolomejs. Motivs Svari.

Naktī sapņoju, ka palieku pa nakti spoku pārņemtā mājā. Kur tie kā veļi ierodas un stājas mums līdzās starp dzīvajiem. Un mēs no tiem briesmīgi baidāmies.

Nosver mani, es esmu bez svara. Es sveru smagāk par vissmagāko akmens gabalu un tajā pašā laikā es esmu viegls kā gaiss, plūstošs kā strauts un straujšs kā vējš, neatlaidīgs kā ūdens piliens pret klinti, esmu spēks un es esmu miers. Mans vārds ir mīlestība. Tā plūst Tevī kā asinis, savienojot visu ķermeni un pāri ķermenim uz zvaigznēm.

Bartolomejs esot ceļojis uz Indiju, iesējis kristietību Armēnijā. Viņš ir atstājis aiz sevis pēdas, viņam nebija nekā daudz tikai pārliecība. Ka caur viņu runā Patiesība. Mīlestība.