Sāku novērtēt darba meditāciju. Tā mums sākas 8:15, uzreiz pēc pieticīgajām brokastīm. Es tīru koridoru no istabām uz meditācijas zāli. No sākuma ar putekļu sūcēju izsūknēju paklāju, tad ar mitru lupatu slauku koka dēļus gar paklāja malām. “Tie nevarēja tik ātri noputēt," saka prāts, “kam Tev viņus tīrīt katru dienu. Neviens nepamanīs, ka izlaidīsi. To slotu var kāds cits izmantot, kādai svarīgākai telpas uzkopšanai." Un es slauku un vēroju domas. Visas kustības ir apzinātas. Arī gaitenis kļūst par tādu paplašināto organismu. Es uzturu apkārt sev telpu maksimāli tīru. Pareizi prāta stāvokļi, prāts neklīst un es varu izpildīt savus pienākumus. Katrs izpilda savus pienākumus.
Vēlāk dodamies uz rīta meditāciju 9:00. Niks iesāk ar rīta sarunu, jo mēs droši vien izskatāmies ar garām sejām. Kāds no organizatoriem dodas projām, jo ieradās nedaudz apslimis.
“Apziņa paliek, reakcija mainās. Vienmēr ir tagad, taču saturs mainās," sāk runāt Niks pēc rīta meditācijas. “Ir domas/jūtas, kas parādās, tas nav mūsu, mēs neesam to īpašnieki, rodas no apstākļiem. Mēs domājam, ka esam to īpašnieki, tāpat arī sajūtas. Arī ķermenis nav mūsējais, mums patīk tā bieži domāt, ka tas būtu. Mums ir īpašnieciskas attiecības ar tiem fenomeniem, kas parādās no citiem apstākļiem. Šajā apziņā parādās tīrā mīlestība, " Niks turpina. Tad viņš nocitē kādu austrumu gudro: “Gudrība man saka, ka esmu nekas. Mīlestība saka, ka esmu viss. Mana dzīve plūst starp šiem diviem krastiem. "
Niks ietur pauzi:” Dzīve ir bezpersoniska, taču tajā pašā laikā aptver visu. Apziņa ietver visu, tā netiesā, tai nav viedokļa. Mūsu uzdevums trenēt prātu un ķermeni, un saskaņot tos ar patiesību. To darām dzīvojot apzināti, laipnībā un cieņā pret citiem. Un cenšamies, cik varam, lai izvairītos no nepareiziem prāta stāvokļiem un attīstām labestību, līdzjūtību pret sevi un citiem. Atveriet katra mirkļa čiešanas ar atvērtu sirdi. Un tad varam izprast, ka mūsu patiesā daba nekad nemirs un nepiedzimst. Tikai ķermenis, maņu apziņas, tās nāks un ies. Kad mēs to zinām, mūsu ķermenis var mirt miesā, jo saprotam, ka nekad neesam dzimuši, lai nomirtu. Tikai mūsu prāta maņas."
Viens no organizatoriem piešķīra misiņa zvanu. Pareizāk teikt, palūdza, vai es divas dienas varētu to zvanīt, jo viens no vadītājiem ar šo pienākumu aizbrauca. Es piekritu. Tikai pēc 10 min sapratu, ka tā ir atbildība. Man jāceļas pirmajam no rīta. Pastaigu meditācija jāskatās pulkstenī, nevar tālu aiziet staigāt. Cik daudz īsti jāzvana? Vai es pareizi māku zvanīt zvanu? Un prāts pilns ar domām un šaubām.
Vakara sarunā Niks atbild uz jautājumiem, ko mēs sarakstījām uz lapiņām.
- - Vai ir atšķirība, ka sēž uz krēsla vai jogas pozā? Jā un nē. Jo jogas poza ir atbalstīta 3 punktos. Ceļi un astes kauls. Var meditēt četrās tradicionālās pozās- sēžot, staigājot, guļot un stāvot. Četros apzinātības pamatos, pirmais uz ko meditē ir elpa un ķermeņa poza. Japāņi meditē uz maziem soliņiem.
- - Kā es varu zināt, ka meditēju pareizi? Ka sajūtas ir labas, tas notiek viegli. Esiet iegrimis. Var pamanīt, ka rodas domas. Sāk just svētlaimības sajūtu un dziļu līdzsvaru. Meditācija samadhi jeb nomierinošā prakse, tas stāvoklis rodas pats no sevis. Ja meditācijā parādās kaut kas patīkams tad to vajag tiki vērot, to nevajag noturēt.
- - Kas ir pareiza runa? Kas ir godājamais klusums? Nemelot. Neizmantot, rupjus, asus, nepieklājīgus vārdus. Neizplatīt baumas, nerunāt ļaunu aiz citu muguras. Atkal atslēga ir apzinātība. Cik bieži mums ir kārdinājums sagrozīt patiesību? Kaut vai par milimetru. Grupa var izdzīvot un būt stipra, ja ir uzticība. Uzticība ir pamatakmens. Tāpat arī attiecībās, tas ir pamatakmens. Jo arī patiesums var būt nazis, kas dziļi ievaino.
- - Vai ir ļaunums budismā? Ļaunums tiek uzlūkots kā nezināšana, kas ir pareizi. Mara ir ļaunuma personifikācijas budismā. Tāpat arī stāstos par Budu. Kad mēs tiecamies uz neprasmīgiem prāta stāvokļiem, nevis kā ļaunums budismā, bet neprasmība. Mēs pamanām tendenci, kur ir mūsos. Ar pareizu piepūli pamainīt, kad tas rodas un pārvarēt. Neuztver Maru kā būtni, kas kārdina. Budismā ar apzinātību pamana šos neprasmīgos prāta stāvokļus. Naktī, kad Buda kļuva apskaidrots, tad viņu kārdināja Mara. Sūtīja savas skaistās meitas, lai kārdina Budu. Sajūtu līmenī, kārdināja ar varu. Buda to vēroja. Kad Mara šāva bultas uz Budu, tās sasniedzot Budu pārvērtās ziedos. Mēs visi piedzīvojam kārdinājumus. Budisma citāts, kas ietver visu mācību- “Dari labu, izvairies no ļauna un attīri sirdi."
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru