Sapnī redzēju, ka dzīvoju citu dzīvi. Ar laivu peldēju ezerā. Tā bija maza, melna laiva un rokās man bija garš koka kāts, ar kura palīdzību varēju pārvietoties. Ezers bija pilns ar milzīgiem samiem. Es zināju, ka tie ir sami, jo tiem bija divas ūsas pie žokļiem. Tie vislaik centās uzpeldēt augšā pēc gaisa un šūpoja manu laivu. Mans uzdevums bija tikt pāri uz otru krastu. Atmodos un nesapratu, kas notika. Vai tā dzīve beidzās?
Rīta meditācija šķiet velkas mūžību. 45 minūtes liekās, kā divas stundas.
Niks sāka rīta sarunu.
Mēs pamanām, ka sajūtas parādās, tad tām pieliek klāt negatīvas vai pozitīvas. Maņas + sajūtas. Prāta stāvoklis. Nebeidzama fenomenu plūsmas caur apziņu. Ja mēs reaģējām uz šīm sajūtām, tad jautājums kā? Atgrūst vai pieņemt? Atslābināšanās padošanās stāvoklis- tagad ir tā, tagad ir tā. Nav nekā, ko pievienot vai atņemt. Ja domāšana pārņem, tad mājās ir problēma. Domāšana var būt ļoti bīstama. Domas\prāts ir kalpi, lai atnestu intuitīvas zināšanas.
Tad Niks vēršas pie mums un jautā: ”Kā jūtaties? Kādas ir pieredzes?"
Kāds vīrietis stāstīja, ka meditācijā jūtas ļoti labi, ka liekas, ka šo labo sajūtu nav pelnījis. Es nerunāju, jo nebija ko teikt, tikko biju tikai sācis, vēl paša ceļa sākums. Taču kopumā jutos harmoniski, varēju novērot, ka laiks sāk iet lēnāk. Prāta telpa paliek uzraudzīta, jo paaugstinu koncentrēšanos uz elpošanu.
Kāda sieviete teica, ka izjūt lielu miegainību. Niks teica, ka miegainība ir nevēlēšanās skatīties uz lietām, nogurums no dzīves. Piedzīvo vilšanos, daļa no mums paliek cerību zaudējušajā un tad mums par to daļu ir jāparūpējas.
Niks turpina rīta sarunu.
Ir labi atdzīt, ka atsitamies pret ķieģeļu sienu. Tas ir dziļu enerģiju bloks. Viss ir pārejošs uz nepastāvīgs, tāpēc arī eventuāli arī tie sabrūk. Nemiers rada sasprindzinājumu.
Niks piesit pie TIbetas bļodiņas un mēs pieceļamies, un dodamies brokastīs. Pamanīju, ka viens vīrietis ir ļoti tramīgs, nevar sagaidīt, kad varēs ielikt putru no katla, jo visi sastājas apkārt. Pirms tam viņš bija izgājis ārā no meditācijas zāles. Vēlāk viņš aizbrauca. Pirmais dalībnieks pamet meditācijas retrītu. Mēs paliekam 19 meditētāji. Es atceros šo sajūtu no pagājušā gada retrīta. Kad biju atbraucis. Ja vienīgi, kāds mani būtu pabrīdinājis, ka kaut kas tāds notiks. Man būtu bijis vieglāk. Var būt arī nē. Prāts teica: ”Braucam projām. Ko mums šeit meklēt? Tā nav Eiropas prakse. Ko tie āzieši saprot. Tev taču jau ir sava izpratne par dzīvi. Tev atņems Tavu izpratni par šamanismu. Par čenelingu. Ak dievs, ko Tu darīsi? " Un prāts maļ un maļ, cenšas pierunāt aizmukt projām. Atgriezties ierastajā pasaulē. Atceros, ka pagājušajā gadā salūzu ceturtajā dienā un sakrāmēju somu, lai brauktu projām. Taču neaizbraucu. Man palaimējās. Es atradu toreiz koridorā mazu Ajahn Sumedho grāmatiņu. Tur bija teksts par ciešanām. Ciešanu cēlonis ir pieķeršanās vēlmēm. Tad sapratu, ka prāts ir pieķēries vēlmēm pēc draugiem, zināšanām, ēdiena. Un tas rada ciešanas. Toreiz izkrāmēju somu un paliku meditēt. Teorija praksē bija apgūta. Sāpīga, taču apguvu.
Nika vakara saruna.Abhidharma, ir mācības struktūra, galvenā esence, saraksts. Sutas, dažādas kategorijas, stāsti par Budas dzīvi un Vinaya, tie ir noteikumi mūkiem, kopumā 297. Noteikumi. Prāts ir viena no maņām. Budisti to redz kā maņu, rodas kaut kādi nospiedumi tajā, tāpat, kā acīs rodas gaismas attēls. 6 maņās. Budimam patīk visu salikt sarakstos. Piecas garīgās spējas: uzticēšanās, enerģija, apzinātība, koncentrēšanās jeb samadhi un gudrība.
Mūsu dzimums ir tāds, kā ir, taču garīgās spējas var iegūt un pamosties realitātē.
Taizemes meža tradīcija bieži runāja par “tas, kas zina" jeb “knower". Budho- zināšana, būt nomodā. Var izmantot mantru. Bud- kad ieelpo un ho- kad izelpo.
Ja parādās uztraukums, tad apstājamies un ejam “nezinu" apziņā. Psiholoģijā to sauc par “Patieso Es", ir vēl citi “es", dusmīgais Es, pesimistiskais Es, tas, kurš saka, ka jāpadodas. Visas šīs balsis. Personības aspekti. Tie visi ir nosacīti un saistīti ar izdzīvošanu. Tā vietā, lai cīnītos, labāk tos saprast. Ja esam dusmīgi, tad parasti, ja noticis kaut kas netaisnīgs. Pajautājiet dusmām, kāpēc jūs esat dusmīgs?
Apzinātība, kā redzam pasauli. Un tad izlemjam, ko mēs ielaižam ķermenī. Tāpat arī prātam nav labi “ēst” visādas drazas, tas bojā un padara raupju un kultivē negatīvus prāta stāvokļus. Ar ko mēs barojam prātu?
Ego ir konstrukcija, tajā nav esences jeb būtības. Tas ir kaut kas, pie kā fiziski un emocionāli piesaistīti, izdzīvošana instinkta dēļ. Patiesa atskārsme redz cauri ego, ka tam nav kodola. Taču mēs attiecamies ar cieņu pret citiem.
Atskan Nika Tibetas bļodas skaņa un mēs dodamies uz istabām. Iemiegu pavisam ātri. Bija gara, apzināta diena.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru