Apzinātības prakse. 1. lekcija.

Šodien ar filosofi apmeklējām Indras Majores-Dūšeles un Sanda Dūšeļa apzinātības kursu. Praktizēju jau kādu laiku meditāciju un apzinātību, taču var sadzirdēt kādu atslēgas vārdu, kas izgaismo labāk praksi. Piemēram, ka apzinātība ir sajušana, ķermeniska pieredze. Ķermenis ir stāvoklī šeit un tagad, taču vienmēr, prāts ir tas, kurš ceļo. Apzināšanās atjauno saikni ar prātu un ķermeni, kā sajūtas enkurs- šeit un tagad.

Apzinātība ir iedzimtas spējas. Savādāk mēs nebūtu atnākuši uz lekciju, saka Indra. Tika uztverta informācija, tā apstrādāta un pieņemts apzināts lēmums.

Mark Williams un Kabat- Zinn ir apzinātības prakses pionieri. Ja šo zinātnieku laikā sešdesmitos gados nebija praktiski nekādu pētījumu par apzinātību, tad 2018. Gadā jau ir vairāk kā 842 zinātniskie pierādījumi par apzinātības prakses pozitīvajām īpašībām.

Kabat- Zinn (2003) apzinātību definē: ”Pašreizējā mirkļa apzināšanās, kas rodas no mērķtiecīgi pievērstas uzmanības un novērtējoša attieksme pret pieredzi, kas atklājas no viena mirkļa nākamajā." Indra papildina: “Piepūle, lai pievērstu uzmanību ar ieinteresētību, atvērtu un labvēlīgu attieksmi. Visi trīs komponenti ir svarīgi- ieinteresētība, atvērtība un labvēlība.“

Zinātniskie pētījumi norāda, ka apzinātība:

• Uzlabo mācīšanās un atmiņas procesus; 
• Samazina stresa hormona kortizola līmeņa un citus fizioloģiskos stresa marķierus; 
• Stiprina imūnsistēmu;
• Atvieglo daudzas psiholoģiskas ciešanas (fobijas, bezmiegu, traumas u.c.); 
• Palēninās smadzeņu novecošana; 
• Uzlabojas psiholoģiskās funkcijas- attīsta uzmanību, līdzcietību, empātiju; 
• Paaugstina to smadzeņu apvidu aktivitāti, kas uzlabo garastāvokli; 

Uzd.  

Apsēdies ērtā pozā un koncentrējies uz apkārtējām skaņām. Kādas skaņas tu dzirdi sev apkārt. Nosauc tās un klausies telpas radītajos trokšņos.

Kāpēc praktizēt? 

• Pašregulācija (ķermeņa, emociju un prāta regulēšana); 
• Stresa menedžments;
• Sevis izziņa; 

Tehnoloģijas atņem laiku. Mēs it kā iegrimstam telefonā, TV ekrāna tā vietā, lai iedziļinātos sevī. Apsēstos un reflektētu par savu pašsajūtu. Tas ir aizmiršanās mehānisms, pretējs process apzinātībai.

Ir kāda aksioma par cilvēku, ko arī Buda pamanīja: cilvēks negrib to, kas ir un grib to, kā nav.

Stresori var būt:

• Ārēji: apkārtējā vide, sociums 
• Iekšējie: domas, vērtības, attieksme, uztvere 

Stresori: dod pieredzi/ notikumus --> iekšējais dialogs

Apzinātības prakses ietekme 

Stresa reakcija: Emocijas --> fizioloģiskā reakcija

(Savukārt apzinātības prakses ietekme ir pa vidu.)


Veģetatīva nervu sistēma dalās simpātiskajā un parasimpātiskajā.

Simpātiskajai seko reakcija: bēgt, sastingt vai sist

Parasimpātiskā, kad šūnas atjaunojas un labsajūtas hormoni izdalās: atpūsties un pārgremot

Darbā tās abas pieslēdzās, kā sīnusa līkne. Mēs jūtamies moži mums darbojas simpātiskā nervu sistēma, kad jūtam nogurumu pieslēdzas parasimpātiskā. Taču nogurumu, atslābumu mēs uztveram kā ienaidnieku. Ko darām? Ejam un dzeram kafiju un vēl sev iedunkājam “Nedrīkst atslābt!" Prātīgāk šādā mirklī 10 min apsēsties un atslābināties, apzināti elpojot un sajust savu ķermeni, jo pieslēdzās parasimpātiskā nervu sistēma. Ja mēs neļaujam ķermenim atjaunot spēkus šādos momentos ar laiku piedzīvojam izdegšanu.

Formāla prakse: meditācija

Neformāla prakse: ikdienas apzinātās darbības.

Uzd. 

Apsēdies ērti, saklausi apkārtējās skaņas telpā. Koncentrējies uz elpošanu deguna galā. Katreiz, kad izelpo atzīmē pie sevis 1, tad ieelpo un izelpo atzīmē 2... tā apzināti tiec līdz 10. Un tad atkal no sākuma.