Šamaņu Empātija

Šamaņu aplis pie Janas Jozēnas, šodienas tēma bija empātija. Ko katram nozīmē empātija? Kā tas ir sajust otru cilvēku? Fiziski, emocionāli un garīgi. Pirmais solis ir "es tevi sajūtu..", tad tu raksturo šīs sajūtas, otrais solis ir "es tev vēlos palīdzēt...", vai precīzāk, "tu man rūpi...". Katram klātesošajam cilvēkam aplī bija sava definīcija empātijai. Vienam tā bija ekstrasensorā spēja, kāda sieviete juta līdzi ievainotai meža stirnai.

Pirmais šamaniskais ceļojums mums bija uz Viduszemi, un nodoms bija- kas ir empātija priekš manis? Kāds ir garu pasaules vēstījums priekš manis?

Satiku savu spēka dzīvnieku- briedi un viņš mani nesa uz sava kažoka, pāri sniegotam kalnam. Smagi sniga, es biju nosalis un pilnībā atkarīgs no brieža. (briedis, kā mana garīgā empātija vai sirsapziņa?) Mēs nonācām pie Garu sievietes, kura bija ģērbusies kā veca tibetiešu sieviete. Un es kļuvu par bērnu, kurš dzer mātes pienu, viņa mani aijāja miegā. Izjutu maigumu, rūpes un gādību.

Pēc tam mani atdeva Lielā Tēva rokās. Tvēriens bija stingrāks un maigumu nomainīja spēks un paļāvība, ka ar mani nekas ļauns nenotiks. Tāda fundamentāla izturība. Viņš pacēla labo roku sev priekšā un it kā ar gaismu šķēla tumsu manā priekšā. 

Jana sāka sist bungas lēnāk un mēs atgriezāmies no ceļojuma. Katrs aplī dalījās ar saviem pārdzīvojumiem un atklāsmēm.

Nākamajā ceļojumā mēs devāmies uz augšzemi. Nodoms- Lai atjaunotu savu mīlestību. Dziedinātu sevis mīlestību. 

Redzēju lielu sirmi opi, kurš mani izmīca kā mālus, uztaisa māla lelli un lipina tikai klāt un pēc tam ieliek ceplī uz sarkanām oglēm. Vēlāk pasviež gaisā, augstu debesīs pie zvaigznēm, kur mani atkal notīra.  Noņemot akmeni, es pamanu, ka iekšā ir dimants, tas nevarēja izveidoties, ja nebūtu tik daudz smaguma un cietības. Un skanēja teikums "tu neredzi kopainu..", "tilts starp Radītāju un Tevi ir sapratne. " Tad es apjautu, ja dzīve uzliek kaut ko smagu, tad es varu teikt- es saprotu, kaut arī pirmajā acu uzmetienā neko nesaprotu.