Meditācija par dzimtu.

Šodien biju uz dzimtas meditāciju pie Daniela Maršana. Meditācijas laikā sadalīju dzimtu divās daļās- tēva līnijā un mātes līnijā. Katru izvietoju aiz muguras nākamajam. Tēva vecākus un tad mātes vecākus. Tad vērsos pie tēva:

"es atlaižu tēvs Tavas negatīvās energoinformatīvās programmas. Tām aizliedzu turpināties pa dzimtas kanālu. Es atveru tēvs Tavas radošās un mīlestības pilnās energoinformatīvas programmas un palaižu tās pa dzimtas koku. Es ļauju tām plūst mierīgi un brīvi."

Pēc meditācijas zvanīja tēva māsīca, ka drīz varētu satikt vectēva māsu pa tēva līniju. Pie  dzimtas kārtošanas dzīvē pēkšņi uzrodas vēl neiepazīti radinieki. Parādās albumā vecvecmāmiņas fotogrāfijas, kuras nekad nebiju pamanījis. Atklājās vecāku dzīves stāsti, kuri atkārtojas no paaudzes uz paaudzi. It kā šo likumsakarību neviens nebija pamanījis, vai uzskatījis, ka "tā dzīvē notiek". Kāpēc tieši tāds notikums? Kāpēc pievelkas līdzīgi iepriekšējās paaudzes scenāriji?

Kopumā dzimtas kārtošana dod spēku, kad Tu droši stāvi uz zemes, zini savas saknes un pats svarīgākais atrodi sevī piedošanas spēku, pieņem savas dzimtas pārstāvja dzīves scenāriju un pilnīgā gadījumā esi pateicīgs viņam par katru sāpīgo atmiņu.