Par Ci-gun es jau zināju kopš 15. gadu vecuma, toreiz Rērihā nopirku Ludmilas Belovas grāmatu "Cigun visiem gadalaikiem." Atceros, ka tur bija vingrinājums- maigi, apļveida jāmasē rokas āda no elkoņa līdz plaukstai. It kā Tu pieskartos trauslam ledum, kurš tulīt izkusīs. Toreiz iemācījos tikai CiGun soļošanu un tālāk neko neapguvu.
Pašu CiGun sāku praktizēt tikai pagājušā gada septembrī, kad pie brīnišķīgas CiGun instruktores Vitas Riekstiņas saņēmu 1.pakāpi. CiGunam ir dāžādas skolas un Skolotāji, kuri praktizē atšķirīgas CiGun kustības, meditācijas, bet mācība un izpraktne par či, enerģijas centriem ir tie paši.
Pirmo reizi dzīvē redzēju Sju Mintanu. Viņam bija gari tumši mati, miesas uzbūvē apaļš un smaidīgs kā tās smejošās budas (Milefo) skulptūras. Seja tumšā krāsā iesauļota kā zemniekam, droši vien bieži meditēt pie dabas un saulē iededzis. Izstaroja mieru, nosvērtību.
Maratonā trenējām bumbiņas sajušanu apakšējā Djaņ-tjaņā. Esmu šo vingrinājumu pīldījis simts reizes, vienīgi šoreiz bija sajūta, ka reibst galva, slikta dūša, ka tūlīt atslēgšos vai aizmigšu. Sju Mintans saka, ka sākam praktizēt un pats aiziet. Sapratu, ka viņš aiz skatuves sūta enerģiju, jo tā plūda viļveidīgi.
Zāle bija pilna ar lietuviešiem, baltkrieviem un krieviem. Tulkoja trīs valodās. Sju Mintans uzsvēra to, ka vajag praktizēt bieži un lai sasniegtu Lielo Pauzes stāvokli un pietuvotos nemirstības slieksnim vajadzīgi kā minimums 20. gadi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru